|
Ir tāds nedaudz anekdotisks
stāsts, kur kāds vīrs, iedams ārā no baznīcas Ziemsvētku vakarā, pie sevis
ērcīgi šķendējas – cik atnāku uz šejieni, tik vienmēr jādzird viens un tas
pats! Atkal par to eņģeli, par kaut kādu bērnu, kurš piedzimis antisanitāros
apstākļos, par ganiem, kuri pēkšņi pamet savus pienākumus un kaut kur „pa galvu
pa kaklu” aizskrien.
|
| | lasīt tālak » |
Mūžības svētdienā Dieva Vārds mums atgādina - Dieva priekšā gals nav beigas... tas ir jauns sākums. Cilvēkam vispār neizdosies Dieva priekšā nomirt, jo Dievs jau nav mirušo, bet dzīvo Dievs.
|
| | lasīt tālak » |
Mēs daudzus gadus tikām iedrošināti dzīvot ar domu, ka laiks, kad
lielvalstis teritoriālās nesaskaņas risināja ar militāra spēka palīdzību, ir
sen palicis aiz muguras. Ka mēs to varam atcerēties kā ļaunu murgu, kuram nav
nekāda sakara ar šodienas īstenību.
|
| | lasīt tālak » |
Jautājumi saistībā ar Ziemsvētkiem
varbūt dažādi, bet tos visus var savīt kopā vienā svarīgā pamatjautājumā – ko
mēs īsti gaidām no Ziemsvētkiem?
|
| | lasīt tālak » |
Advents – tas ir laiks, kas mūs gatavo Kristus
piedzimšanai. Tiem pašiem gaišākajiem svētkiem, kurus svinam gada vistumšākajā
laikā. Ziemsvētki, Kristus piedzimšana ir prieka pilns notikums katrai pēc
pestīšanas alkstošai dvēselei. Advents nozīmē „atnākšana”.
|
| | lasīt tālak » |
Mūsu
Latvijas Republikas proklamēšana ir viena no tām retajām reizēm, kad var teikt
– tā ir svētku diena visiem. Vai precīzāk būtu teikt – varētu būt... Patiesi un
no sirds svinēt valsts svētkus šodien nav viegli. Tas var prasīt pat diezgan
lielu piespiešanos. Ir grūti cilvēkam kaut nedaudz atrauties no samilzušajām personiskajām
vajadzībām, lai kaut jel cik pievērstos kādam kopējam labumam... Tas pats
noteikti ir noticis arī ar mūsu cerībām – tās vairs nespēj tā īsti būt kopīgas.
|
| | lasīt tālak » |
|
Tie ir apustuļa Pāvila vārdi, kuri
runā par katra cilvēka iespēju Dieva priekšā. Liels uzsvars tika likts uz vārdu
„tagad”... Tātad tieši šobrīd, tieši patreiz. Tad, kad mēs kaut ko esam nodomājuši
paveikt, tad visai bieži meklējam to, ko saucam par labiem apstākļiem,
labvēlīgu laiku vienam vai otram pasākumam. Pāvila atgādinājums mums ir visai
vienkāršs un skaidrs – Dieva priekšā labvēlīgais laiks ir vienmēr, iespēja
tuvoties Dievam ir tieši tagad un tur, kur mēs katrs stāvam.
|
| | lasīt tālak » |
Katrs, kas kaut nedaudz iepazīst kristīgo vēsti, samērā ātri pamana, cik ļoti liels uzsvars tajā ir likts uz cilvēku savstarpējo solidaritāti.
|
| | lasīt tālak » |
|
Lieldienas vienmēr ir svinētas, tā teikt, ar „vērienu”... Bet ne vienmēr mēs atceramies, ka šie lielie pavasara svētki savu ceļu pie mums ir iesākuši kā dažu, pirms tam nevienam nezināmu, cilvēku liecība par pieredzēto. |
| | lasīt tālak » |
Cilvēkam domātā Ziemsvētku vēsts iesākas ar vārdu – nebīsties. Uzreiz ir jāteic, eņģelis, savu pasludinājumu iesākdams tieši šādi, ir trāpījis „naglai uz galvas”. Un trāpījums ir tiešs ne tikai tām tālajām dienām, bet arī šim laikam.
|
| | lasīt tālak » |
|
|
|
