|
Mēs šodien varam
pārjautāt, kad sākās Kristus ciešanas šīs pasaules glābšanas vārdā..? Kas bija
tas brīdis, kad Viņš ņēma krustu ar pasaules grēkiem apkrautu un sāka to nest
uz Golgātu..? Vai tas bija Jeruzalemē, kad Jēzus stāvēja jūdu tiesas priekšā
...? Vai tam iesākums bija brīdis kad Kristus tika vests pie Poncija Pilāta? Nē, tas notika agrāk,
daudz agrāk... Tas bija šis brīdis, kad ķēniņš Hērods ir apņēmības pilns Kristu
apklusināt vēl tad, kad Viņš patiesībā vēl nemaz nav sācis runāt.
|
| | lasīt tālak » |
Mums ir dots viss, lai ieietu sava Kunga priekā. Nebūsim kā nelgas, kam
daudz dots, bet nīkst nelietots. Nebūsim nejēgas, kas palaiž vējā mūža lielo
iespēju. Vēlot jums priecīgus Ziemsvētkus, es īstenībā vēlu ticībā turēties pie
Bētlemē dzimušā Kristus viņa ģimenē, viņa Baznīcā. Ieejiet sava Kunga priekā! Viņš
taču nāca, lai būtu ar mums ik dienas līdz pasaules galam.
|
| | lasīt tālak » |
Mūsos katrā ir kaut kas tāds, kas mēdz sāpēt, pat ja visi locekļi ir
veseli un taisni otrādi, spēj gavilēt un priecāties, pat ja visas malas sāp un
velk. Ziemsvētkos pēkšņi ar pavisam citu jūtības pakāpi mūsos sāk elpot mūsu
dvēsele.
|
| | lasīt tālak » |
Mēs ļoti mīlam apbrīnot brīnumus. Šāda
apbrīna visai bieži mūsos vēršās alkās pašiem piedzīvot īstu, paša Dieva
izraisītu brīnumu. Bet tad, kad šāda alkas mūs piemeklē... vai esam sev mēģinājuši
jautāt... cik vispār mēs esam gatavi
piedzīvot Dieva dāvātu un Viņa izraisītu brīnumu, jo kā to rāda šodienas notikums, tiklīdz
cilvēks ar kaut ko tādu saskaras, tā viņam kļūst grūti, ļoti grūti.
|
| | lasīt tālak » |
Jānis Kristītājs ir kā Vecās derības praviešu,
tādu kā Jesaja un Jeremija, vēsts turpinātājs. Šo praviešu pārmetumi sava laika
cilvēkiem bija visai līdzīgi - ārēji jau
viss ir kārtībā.. Templis ir,
dievkalpošana ir, rituali ir, svētki un ceremonijas ir, upuru kalni ir... Bet nav paša galvenā. Nav nekādu izmaiņu to cilvēku sirdīs, kuri tajā visā ņem aktīvu dalību. Nav
pārmainītas sirds ... Un te nu mēs šo vēsti sajūtam, arī kā sev domātu.
|
| | lasīt tālak » |
Ļoti bieži mēs vēlamies paveikt neiespējamo, tā vietā,
negribēdami darīt vienkārši nepieciešamo. Varbūt ir jāsāk no sirds
beidzot darīt nepieciešamais, tad jāpāriet pie iespējamā un tad, kas zin, ... re
kādā brīdī pats no sevis notiek arī neiespējamais... Izdarot
no savas puses nepieciešamo, neatliekamo, tad iespējamo, savukārt neiespējamo
ļaujot izdarīt Dievam. Mūsu nelaime visai bieži ir tieši tā, ka mēs gribām sākt
no otra gala... Sakt ar neiespējamo.. tā arī līdz nepieciešamajam un
iespējamajam netikdami.
|
| | lasīt tālak » |
Bībelē mums atklātais pasaules gals, tas nav vienkārši tāds.., kā mēs
teiktu gals klāt, gals visam... viss ir cauri. Pasaules gals Bībeles
valodā vairāk saistās ar mērķi. Ar gandarījuma un piepildījumu sajūtu.
|
| | lasīt tālak » |
|
|
|
