|
Viņš ienāk šajā pasaulē lai dotu, nevis
ņemtu. Viņš, Labais Gans ienāk lai kalpotu, nevis valdītu. Viņš ienāk nevis lai
atprasītu kāda vai kādu grēcinieku dzīvības, bet gan lai atdotu pats savējo, kā atpirkuma maksu, par ikvienu grēcinieku. Viņš
nāk, lai kā pats saka: es esmu nācis lai
tiem būtu dzīvība un pārpilnība.
|
| | lasīt tālak » |
Tāpēc arī Kungs nāk mācekļu vidū tieši ar miera sveicienu, ne ar
pārmetumiem – kāpēc jūs aizbēgāt visi? Ne ar pārmetumu Pēterim – kāpēc tu, kas
solījies nāvē iet manis dēļ un pēc tam vienas nakts laikā trīs reizes izlikies, ka mani nepazīsti?
|
| | lasīt tālak » |
Lieldienas sākas rīta garumā, kad vēl
zemi klāja krēsla. Lieldienas sākās ar noveltu akmeni, ar tukšu kapu, kura bija
guldīta Jēzus miesas, bet kuras vairs tur nebija. Atnākušās sievas bija
pārliecinātas, ka Viņam tur it jābūt, bet izrādās vairs nav... Un piedevām
viņas vēl tiek norātas... ko jūs meklējat
dzīvo pie mirušajiem...
|
| | lasīt tālak » |
Lielā Piektdiena mūs aicina uzticēties Dievam. Uzticēties arī tad, kad
tiešām viss šķietami ir satumsis, kad mums tiešām ir teju vai neiespējami atrast
jel kādu jēgu mūsu dzīves notikumiem.
|
| | lasīt tālak » |
Pūpolu svētdienas divi galvenie jautājumi, uz kuriem mums būtu jāatbild
ik gadu no jauna, pirms Lieldienām, mums ir un paliek vieni un tie paši. Kā mēs
sagaidām savu Kungu, Kristu..? Un ko mēs no Viņa īsti sagaidām..?
|
| | lasīt tālak » |
Pats galvenais un centrālais šīs grāmatas jautājums ir par to, cik
vispār cilvēks ir spējīgs saprast Dievu, saprast Dieva darbu šajā pasaulē?
Saprast to, kā īstenojas Viņa nolūki un griba?
|
| | lasīt tālak » |
Viens no jautājumiem, kas atrodas šī notika centrā – ir paļāvība uz Dieva
gādību.
|
| | lasīt tālak » |
Šeit mēs arī paši varam būt liecinieki tam, cik tālu mums var
likt iet, vai cik zemu krist, mūsu grēcīga daba.
|
| | lasīt tālak » |
Draudze ir un paliek tas kalns, kurā piedzīvot apskaidroto Kristus
vaigu. Tā ir vieta, kurai Viņš neiet garām, bet ienāk, lai mēs saņemtu
žēlastību un atkal žēlastību, lai mums nebūtu jājūtas atstumtiem, pazemotiem,
apkaunotiem savu grēku dēļ.
|
| | lasīt tālak » |
Atcerēsimies ļaunais ir šīs pasaules
kungs tikai vienā konkrētā brīdi – tad, ja izvēlamies viņam paklausīt vairāk
nekā Dievam. Tā pieder viņam tikai tik ilgi un tik tālu, cik mēs
esam gatavi mesties viņa priekšā zemē un aizmirsts savu Radītāju. Tik ilgi,
kamēr mēs Radītāja vietā esam gatavi pielūgt radību.
|
| | lasīt tālak » |
|
|
|
