|
|
Bet ko gan tas nozīmē, ka Dievs liek kādu
cilvēku nosaukt šajā vārdā – Jānis, Johannān, Dievs ir žēlsirdīgs. Patiesībā
tikai vienu lietu... evaņģēlijs, labā jeb priecīgā vēsts par Dieva iemiesošanos
iesākas ar cilvēku, kura vārds ir Jānis. Tas iesākas ar vārdu – Dievs ir
žēlsirdīgs.
|
| | lasīt tālak » |
Pēteris paklausīja un rezultāts bija pilns tīkls. Gribētos domāt ar to
viss ir pateikts. Jēzus aicina, cilvēks paklausa un tam ir savs lielais
rezultāts. Tomēr Jēzus un Pētera saruna vēl nav galā.
|
| | lasīt tālak » |
Kristus mums šajās līdzībās atklāj Dievu, kurš ir pilnīgs pretstats mūsu
dabiskajām domām par Viņu.
|
| | lasīt tālak » |
Viens no šī stāsta mērķiem
šodien ... būtu mūs brīdināt no lētas ticības, jeb lētticības. Proti
šķietamas ticības, kura ir gatava sevi kaut kā deklaratīvi pieteikt, bet tajā
pat laikā nav gatava piedzīvot ne ko no tā, ko pati pirms brīža ir apliecinājusi.
|
| | lasīt tālak » |
Šodien mēs ļoti plaši lietojam jēdzienu cilvēktiesības. Trīsvienības diena ir - Dieva tiesību diena, jeb Dievtiesību diena.
Pirmajā brīdī tas skan nedaudz savādi. Runājot par tiesībām, mēs parasti raugāmies
tikai uz sevi. Bet atcerēsimies arī Dievam, kā šīs pasaules Radītajam, varētu
būt savas tiesības. Un tas ir, tiesības
būt ar mūsu muti apliecinātam saskaņā tikai ar to, ko Viņš pats par sevi ir
liecinājis. Dievam ir tiesības būt atklātam saskaņā tieši ar Viņa skaidri pateikto,
nevis saskaņā ar mūsu patvaļu, iedomām un fantāzijām.
|
| | lasīt tālak » |
Tāpēc mums ir jāpiedzīvo un jāsvin Vasarsvētki arī kā savi personīgie
svētki. Jo mums vienmēr vajag jaunu cerību, jaunu iespēju, jaunu spēku, jaunu drosmi ne tikai kādām
lielām lietām, bet tieši mūsu ikdienai.
|
| | lasīt tālak » |
Debesbraukšanas dienu pieminot protams mēs īpaši apstājamies pie mūsu
Ticības apliecībā teiktā – Kristus ir augšāmcēlies, uzkāpis debesīs,
sēdies (sēž) pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes atnāks
tiesāt dzīvus un mirušus.
|
| | lasīt tālak » |
Katra Dieva pavēle ir joprojām spēkā, arī tās, kas šķiet pilnīgi neizpildāmas. Bet Vasarsvētki atkal un atkal nāk pie mums, lai atgādinātu, ka tam visam mums nav jāpaklausa tikai bailēs no soda vai cerībā uz Dieva dāvātām žēlastības kripatām mūsu paklausības dēļ. Tās mēģinot izdiedelēt ar savu sķietami labo dzīvi. Vienīgais, kas mums ir jādara ir jādzīvo sadraudzībā ar savu Glābēju, neatraujoties no Viņa.
|
| | lasīt tālak » |
|
Kristus saka: Es jums došu savu Garu, kas jūs mācīs, vadīs, stiprinās. Un tas pasaka vienu svarīgu lietu – kristīgā draudze, tās dzīve, rosība, darbs, tas viss, jau no paša tās sākuma, nav atstāts viens ar tā cilvēcisko padomu un spēku, bet pats augšāmceltais Kristus vienmēr ir un paliek ar to kopā. |
| | lasīt tālak » |
Kad
sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir
dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis
pasaulē.
Tas ir ļoti precīzs salīdzinājums šīs dzīves attiecībām ar mūžību. Grūtību,
lielāka vai mazāka dzīves smaguma, attiecībām ar svētlaimi, ko atnes Dieva
Valstība.
|
| | lasīt tālak » |
|
|
|
