|
|
Līdzība par sējēju
Bet, kad daudz
ļaužu bija sanākuši, un cilvēki no visām pilsētām pie Viņa sanāca, tad Viņš
runāja līdzībā: "Sējējs izgāja sēt savu sēklu; un sējot cita krita
ceļmalā, un to samina, un putni gaisā to apēda. Un cita krita uz akmeni,
uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma. Un cita krita starp
ērkšķiem, un ērkšķi uzauga līdz un to nomāca. Bet cita krita labā zemē, tā
uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus." To sacījis, Viņš sauca: "Kam
ausis dzirdēt, tas lai dzird!" Bet Viņa mācekļi Viņam vaicāja, ko šī
līdzība nozīmējot? Bet Viņš sacīja: "Jums ir dots zināt Dieva valstības
noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredz un dzirdēdami
nesaprot. Bet šī ir tā līdzība: sēkla ir Dieva vārds. Bet, kas ceļmalā, ir tie,
kas to dzird; pēc velns nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netic un netop
izglābti. Bet, kas uz akmens, ir tie, kad tie vārdu dzird, tad tie to uzņem ar
prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un pārbaudīšanas laikā tie atkāpjas.
Bet, kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird un tomēr noiet un iegrimst
rūpēs un bagātībā un pasaules kārībās un noslāpst un nenes nekādus augļus. Bet,
kas labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus
nesdami ar pacietību.
(Lūkas
ev. 8:4 – 15)
Klausīties
|
| Iesūtīts: 2013.03.18 10:11 | |
|
|
|
