|
|
Vīna kalna strādnieki
Jo Debesu valstība ir līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā
izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā. Un, saderējis strādniekus par vienu
denāriju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīnadārzā. Un viņš izgāja ap
trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam un sacīja tiem:
noeita arī jūs vīnadārzā, es jums došu, kas nākas. Un tie nogāja. Atkal viņš
izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. Bet, ap vienpadsmito stundu
izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: ko jūs visu dienu šeit
stāvat bez darba? Tie viņam saka: neviens mūs nav derējis. - Viņš saka tiem:
eita jūs arīdzan vīnadārzā, un, kas nākas, to jūs dabūsit. Bet, kad vakars
metās, vīnadārza kungs saka savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā tiem
algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem. Tad atnāca tie, kas bija derēti
ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denārijam. Un, kad pirmie atnāca,
tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denārijam. To saņēmuši,
viņi kurnēja pret namatēvu un sacīja: šie pēdējie strādāja vienu vien stundu,
un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši. Bet
viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai
tu ar mani neesi saderējis par vienu denāriju? Ņem, kas tev pieder, un ej; bet
šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. Vai tad man nav tiesības darīt ar
savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? Tā
pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie.
(Mateja ev. 20:1 – 16)
Klausīties
|
| Iesūtīts: 2013.03.18 10:09 | |
|
|
|
