|
Kā īsti cilvēks var cīnīties ar ļaunumu...? Protams visupirms sākot ar
sevi... Tāpēc, ka grēka krišana, tās sekas... ir mūsu nemitīgā tiekšanās savus nodomu stādīt
augstāk par Dieva, mūsu Radītāja gribu.. Un šī tieksme dzīvo mūsos. Grēkā
krišana, tas nav vienkārši arhaisks, sens stāsts... tā ir realitāte, kas ir
mūsus, katrā cilvēkā, šodien, katru brīdi...
|
| | lasīt tālak » |
Mēs no tik daudz
kā baidāmies savā dzīvē: no vientulības, no apkaunojuma, no svešiem un
nepazīstamiem cilvēkiem, no sevis atklāšanas citiem, no atbildības uzņemšanās
un protams no nāves. Bet visbiežāk mūsu
dzīvē mēdz ienākt bailes, kuras mēs paši nemaz tā īsti nespējam izprasts, nosaukt vārdā, tām
nevaram iedot kādu konkrētu izskaidrojumu...
|
| | lasīt tālak » |
Divas zīmēs šodien - Es nāku šķīstīt no
neizdziedināmā un būt par gaismu tiem, kas mani līdz šim nav pazinuši. Es nāku
apžēlot, nevis sodīt un atdarīt.
|
| | lasīt tālak » |
Te nu mums ir pirmā lielā pamācība – evaņģēlija vests, tā nav vienkārši šīs
pasaules tāda grafiska sadalīšana baltajā un melnajā, labajā un ļaunajā.. pasaulīgajā un dievišķajā.. .
|
| | lasīt tālak » |
Kristība ir nevis vienkārši kāds pacilājuma pilns brīdis, vai atskaites
punkts mūsu kritīgajai pāsapziņai, bet tā ir Dievam apliecinājums tam – cik ļoti dārgi mēs Viņam esam...
|
| | lasīt tālak » |
Dieva žēlastības un
piedošanas gaisma ir iespīdējusi šajā pasaulē.... Bet vai tai ir vieta arī manā
sirdī... Vai Kristus piedzimšanas svinības ir bijušas tikai svinības, kas sākas
un pāriet... Vai tomēr tas ir bijis
brīdis, kad manī atkal kaut kas no jauna sakustas ... kaut kas iezaigojas,
atspīd.... Galu galā, ja gribat vienkārši vairs kaut kas nav gluži tā kā
agrāk.... ? Ne tā, kā vakar vai aizvakar...
|
| | lasīt tālak » |
Īstenībā mēs reizi gadā sarīkojam visskaistākos svētkus, nevis lai uz
mirkli aizmirstos un pēc tam atkal atmostos skaudrajā ikdienā, bet gan tāpēc lai
atcerētos, ka Bētlemē dzimušais Kristus katru dienu ir kopā ar mums.. Ziemsvētku
brīnums tiešām piepildās, top pār īstu brīnumu un neizgaist līdz ar svētku
dienu beigām tikai tad, ja mēs ieraugām Kristu, kas ir nevis vienkārši kaut
kad, kaut kur piedzimis, bet gan ir dzimis par mums.
|
| | lasīt tālak » |
Un
tieši šeit tad varētu rasties arī viens jautājums – bet vai Dievam nav
vienalga...? Vai Viņš vienkārši neatmet ar roku redzot mūs pakritušus,
sabrukušus un bezcērīgus... Īpaši tad, ja paši vien esam vainīgi pie
sava posta? Nē, Dievam nav vienalga un arī tad, kad paši
vien esam vainīgi pie sava posta... Tā
jau arī ir lielā Ziemsvētku vēsts – Dievam
nav vienalga, kas ar mums katru notiek....
|
| | lasīt tālak » |
Mēs šeit jau redzam stāstu par cilvēku... cilvēku
līdz sirds dziļumiem ievainotu, taisnīgu tiesu saņemt tiesīgu cilvēku, bet
reizē cilvēku, kurš izvelās rīkoties pretēji taisnības principiem, pretēji
savas labās slavas saglabāšanai... ir gatavs tapt pazemots cilvēku priekšā,
gatavs saņemt aizdomas un apmelojumus... Kristus dēļ.
|
| | lasīt tālak » |
Un tieši šeit jau tad mēs saskaramies ar grūtāko priekš sevis... Reizēm
ir daudz vieglāk atzīt savu grēku, nekā ticēt, ka šis grēks ir piedots. Reizēm ir viegli ticēt, ka Dieva piedošanas
gaismā grēks tiešām zaudē savu spēku un nozīmi, bet daudz grūtāk ir ticēt, ka
tieši tāpat Dieva priekšā savu nozīmi zaudē arī mūsu sasniegumi un darbi...
|
| | lasīt tālak » |
|
|
|
